Gruzīnu noskaņās

Pašās aprīļa beigās bijām uzaicināti uz gruzīņu noskaņu un minerālūdens Borjomi vakaru restorānā Pirosmani. Spīķeros atrodamais restorāns nosaukts par godu gruzīņu māksliniekam. Tas, kā jau var noprast, piedāvā gruzīnu virtuvi (kā arī vīnus un viņu nacionālo čaču (vīnogu kandža, ja vienkāršojam)) un gruzīnu viesmīlību, jo pa restorānu rosās arī pati saimniece. Iesaku ar viņu parunāt, pajautāt kaut ko par ēdieniem vai to sastāvdaļām, jo viņa tiešām interesanti un aizrautīgi stāsta. Piemēram, lai arī nebiju šajā restorānā pirmo reizi, uzzināju, ka zaļumus viņai speciāli ievāc un kaltē māsa Gruzijā un sūta uz Latviju. Un vispār radās iespaids, ka šeit saimniece tiešām ir pārliecināta par to, ko liek viesiem galdā, kas no kurienes nācis un “ko pa ceļam domājis”.

Ja jūs man jautātu, ieteiktu pamēģināt labāk vairākas nelielās uzkodas, nekā uzreiz ķerties pie nopietna otrā ēdiena. Dažādās sastāvdaļas pavisam neparastos pielietojumos pat nevar uzminēt! Piemēram phali, kas ir tādas kā salātu bumbas, kuru sastāvā ir zaļumi (noteikti starp tiem būs kinza), valrieksti un bietes vai pupiņas vai pat parastie kāposti. Tas viss piestiņā tiek saspaidīts un izveidota bumbiņa. Receptes var meklēt internetā.

Kas attiecas uz Borjomi, tas laikam ir na ļubitjeļa – kam garšo, tam garšo, pārējiem liekas negaršīgs. Sāļš, gāzēts minerālūdens, kuram paši gruzīņi piedēvē dziednieciskas īpašības, bet Eiropas Savienībā nedrīkst ūdeni reklamēt, atsaucoties uz kaut ko tādu 🙂 Katram gruzīnam esot stāsts par to, kā jālieto Borjomi un variāciju esot ļooooti daudz. Interesanti (vai skumji), ka Borjomi Latvijā sevi acīmredzot pozicionē, kā otrās dienas sponsoru..

Tā, lūk, mums gāja.