kā apstrīdēt administratīvo aktu (iestādes izdotu lēmumu par sevi, stāvēšanas sodu u.tml.)?

Administratīvo procesu valstī nosaka Administratīvā procesa likums (turpmāk- APL). Atbilstoši tā 1.panta 3.punktam noteikts arī, kas īsti ir adminsitratīvais akts. Visu garo punktu neatkārtošu, bet vispārīgi:
“Administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju.”

Administratīvus aktus izdod gan pašvaldības, gan tiešās pārvaldes iestādes. Tas var būt gan lēmums par kaut kā atļaušanu, gan aizliegšanu.

Piemēram:
-sods par stāvēšanu neatļautā vietā, ātruma pārkāpšanu u.c.
-būvatļauja vai aizliegums būvēt
-atteikums pagarināt kādu termiņu
-atteikums piešķirt kādu statusu.
-u.c.

Vispārīgi, lai apstrīdētu administrtīvo aktu ir jāvēršas ar iesniegumu (var arī mutvārdos, sk. APL) noteiktajā institūcijā un jādara zināmas savas vēlmes, lai viss izdotos, jāseko šādiem soļiem:

Vispirms jāpārliecinās, ka konkrētais dokuments ir administratīvais akts. Iesākumam jāizlasa APL 1.panta 3.punkts. Tālāk var skatīties, vai konkrētais dokuments atbilst likumā noteiktajai formai. To nosaka APL 67.pants:

67.pants. Administratīvā akta forma un sastāvdaļas
Rakstveidā izdots administratīvais akts satur šādas sastāvdaļas:

1) iestādes nosaukums un adrese;
2) adresāts (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai — nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);
3) ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, — iesniedzēja prasījums;
4) administratīvā procesa dalībnieku viedokļi un argumenti, ja tādi ir izteikti;
5) faktu konstatējums;
6) administratīvā akta pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (65. un 66.pants);
7) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);
8) adresātam uzliktais tiesiskais pienākums (noteikta rīcība vai noteiktas rīcības aizliegums) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības;
9) norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.
(sk. arī pārējās šī panta daļas)

2.solis

Kādos gadījumos adm.aktu var apstrīdēt?
Te nu jāsaka, ka nav jēgas apstrīdēt, piemēram to, ka jums piešķirtais pabalsta apmērs (un tas darīts atbilstoši visiem noteikumiem, korekti un pareizi) jums nepatīk, vai vienkārši negribat maksāt uzlikto sodu (ar nosacījumu, ka ievēroti visi nosacījumi no iestādes puses)
Administratīvo aktu var apstrīdēt šādos gadījumos (APL 75. pants):
1) no tā nevar nepārprotami izsecināt adresātam uzlikto tiesisko pienākumu (noteiktu rīcību vai noteiktas rīcības aizliegumu) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības;
2) administratīvajā procesā nav ievērots šis likums vai citas tiesību normas, kuras nosaka attiecīgā administratīvā akta izdošanas procesu (procesuālās kļūdas);
3) tas pēc sava satura ir pretrunā ar tiesību normām, arī tad, ja iestāde nav pareizi piemērojusi tiesību normas (arī balstījusies uz nepatiesiem faktiem), nav ievērojusi tiesību normu juridiskā spēka hierarhiju vai kļūdījusies lietderības apsvērumos (saturiskās kļūdas).

3.solis

Kam var apstrīdēt administratīvo aktu?
Administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Piemēram, aģentūrai augstāka iestāde ir kāda ministrija. Pašvaldības iestādei, pašvaldība. Mk noteikumi vai citi likumi var noteikt speciālu kārtību, kam var apstrīdēt adm. aktu. Tad tas būs norādīts arī pašā aktā. Piemēram, var tikt norādīts, ka konkrētas iestādes inspektora lēmumu pārsūdz pie priekšnieka. Tas nozīmē, ka iesniegums jāadresē šim priekšniekam.

CIk ilgā laikā tas jāizdara?
APL nosaka, ka tas darāms viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, — viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Kas jāraksta iesniegumā?
Atbilstoši APL 78.pantam, Iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu norāda:

1) kuru administratīvo aktu apstrīd;
2) kādā apjomā administratīvo aktu apstrīd; (piemēram, vai apstrīd lēmumu par soda uzlikšanu vai tikai soda apmēru)
3) lūgumu. (atcelt lēmumu, pagarināt kādu termiņu u.c.)
(2) Iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu var norādīt arī administratīvā akta apstrīdēšanas motīvus. (bet var arī nenorādīt)
tātad faktiski viss ir samērā vienkārši. Iestādei ir kārtīgi jāpamato, kāpēc pieņem šādu vai tādu lēmumu, bet jūs to varat apstrīdēt arī bez īpaša pamatojuma.

Piezīmes

APL ir aprakstītas arī dažādas nianses, piemēram, kas ir iestādes faktiskā rīcība, kādus lēmumus iestādes var pieņemt attiecībā uz apstrīdēto administratīvo aktu, arī par pārrakstīsānās un matemātiskām kļūmēm u.c. Tāpēc iesaku arī ielūkoties likumā.