Kā sagatavoties laivu braucienam?

Publicēts sadarbībā ar Ceļojumu blogu http://reinisberzins.blogspot.com un www.escape.lv – aiziet dabā!

Laivas izvēle

Koku aizgāztām upēm (Iecava) – jāizvēlas īsa, šaura un viegla laiva, piemēram, pārgājienu kajaks, viegls kanoe vai izturīga piepūšamā laiva (ieteicams arī sapakot pēc iespējas mazāku somu ar muguras lencēm un paķert cirvīti).

Koku brīvām upēm (Salaca) – ja tā ir arī dziļa un ar kaut cik nesošu straumi, tad var braukt ar jebkādu laivu (socializācijai un relaksācijai labāk ņemt lielu „Raft” tipa piepūšamo laivu, bet ne glābšanas plostu, kas nav paredzēts, lai to ar airiem kustinātu noteiktā virzienā).

Straujām upēm (Veseta) – labi stūrējama, grūti nogremdējama un izturīga laiva, piemēram, whitewater kajaks vai  izturīga piepūšamā laiva (no armētā, biezā polivinilhlorīda, kas desmit reižu izturīgāks par padomju laika gumijas laivu), kamēr kanoe vai smailīte piesmeļas, apgāžas un nogrimst, dažkārt to zem ūdens pret akmeņiem salauž spēcīgā straume.

Lēnām upēm (Rūja) – ātras laivas, piemēram, kanoe vai smailīte.

Jūrai un lieliem ezeriem (Burtnieks) – jāņem vērā vēja un viļņu faktors, tādēļ jāizvēlas zema un nepiesmeļama laiva, piemēram slēgtais jūras kajaks ar stūri (eskimosu apgrieziena pratējiem) vai vaļējais Sit-On-Top kajaks (iesācējiem).

Piepūšamajām laivām būs vajadzīga arī līme, ielāpu audums, kā arī šķēres, diegs un adatiņa (lielākus caurumus vispirms jāaizšuj, pirms uzlīmē ielāpu). Tāpat ieteicams elektriskais pumpis (automašīnas piepīpētājam pieslēdzamais) vai analogais pumpis (rokas, kājas). Jebkuru laivu var piepūst arī ar plaušām.

Ūdenstūrisma inventārs

Airiemjābūt peldošiem un nesalaužamiem, citādi nāksies airēties ar rokām. Platā laivā vienīgā izvēle ir kanoe jeb vienlāpstiņas airis, kas gan nešļakstīs ūdeni virsū laivasbiedram, toties katram būs jāatbild par savu labo vai kreiso laivas pusi. Neizbēgami iesācējiem sanāks cīkstēšanās, kurš stiprāk pagriezīs laivu uz otru pusi, lai gan abiem būtu jācenšas laivu iztaisnot. Tupretim ar smailes jeb divlāpstiņu airi, ko var izmantot šaurākām laivām, neizbēgami ūdens tiks uzšļakstīts gan pašam, gan sašam – jo pareizāk (vertikālāk) gremdē airi, jo vairāk ūdens nokļūs laivā.

Peldvestes nepieciešamas ikvienā upē, kura pietiekami dziļa, lai tajā noslīktu bezsamaņā (straujupē, atsitot galvu pret koku vai akmeni) vai piedzēries cilvēks. Kaut arī glābēji būtu turpat līdzās, piemirkušus un resnus cilvēkus izvilkt no ūdens ir ļoti grūti. Parasti pietiek ar nelielajām 50N (Arhimēda cēlējspēks, kas izteikts ņūtonos) vestītēm, kas netraucē kustības, bet no 75N jau var uzskatīt par ļoti drošām. Dzērājiem ieteicama arī peldveste ar apkaklīti galvas noturēšanai virs ūdens un arī nokaunināšanai, tāpāt kā pedofiliem dažās valstīs liek valkāt zilas vestītes, lai bērni turētos pa gabalu. Otrs rādītājs, kam jāpievērš uzmanība, ir cik smagam (kg) un cik lielam cilvēkam (pieaugušajam, bērnam) peldveste paredzēta. Bet pats svarīgākais ir uzvilkt vesti pareizi (cieši), lai cilvēks ūdenī no vestes neizšļuktu.

Ķiveres nepieciešamas ļoti ātrās straujupēs (Amata) ar akmeņiem un kokiem vai arī naidīgiem iezemiešiem.

Ūdensnecaurlaidīgais mantu maiss patiešām pasargās jūsu mantas no ūdens pretstatā polietilēna maisiņiem, kas 90% gadījumu vai nu saplīst, vai laiž ūdeni cauri tāpat. Tā rezultātā visu nakti būs jādrebinās samirkušā guļammaisā, bet naktī pie ugunskura to izžāvēt parasti neizdodas. Var paņemt līdzi arī atsevišķu ūdensnecaurlaidīgo iepakojumu kartei, mobilajam telefonam un fotoaparātam (var pat iegādāties īpašu zemūdens fotografēšanas apvalku).

Apģērbs

Hidrotērps, hidrojaka (ja mugurā nav pilnais hidrotērps), hidrocimdi un hidrozeķes vai hidrozābaki ieteicami aukstā laikā vai jūrasbraucienos. Toties vasarā hidroapģērbā būs par karstu. Hidroapģērba priekšrocība ir ne tikai  ūdens aizturēšana, bet spēja uzturēt siltumu pat samirkušā stāvoklī. Zem hidroapģērba nedrīkst vilkt nekādu citu apģērbu, bet virs tā – jebko. Hidroģērbu var daļēji aizstāt ar ūdensnecaurlaidīgu virsapģērbu pāri siltajam apakšapģērbam, bet, Dieva dēļ, dāmas, neģērbiet neko apspīlētu, jo tas pamodina velnišķīgo iekāri, un arī neļauj asinsritei sildīt locekļus. Tā kā ekstremitātēs asinpieplūde visšvakākā, tad jāpaņem vismaz 2 pāri cimdu un vilnas zeķu un cītīgi jāairē. Ūdensnecaurlaidīgā maisā jāiepako rezerves apģērbs katram vai vismaz vienam laivotājam atkarībā no saslapināšanās riska pakāpes.

Gumijas zābaki nav ieteicami bīstamās straujupēs, jo tie var apgrūtināt izkļūšanu krastā. Tādos gadījumos jāvelk hidrozābaciņi. Toties parastos apstākļos un ar peldvesti mugurā gumijas zabāki palīdzēs iekāpt un izkāpt no laivas staignos krastos, nesamērcējot kājas.

Pārtika

Pa dienu jāņem līdzi tāda pārtika jeb „kurināmais”, kuras sastāvā daudz ogļhidrāti enerģijai (maize, cepumi, šokolāde), C vitamīns tonusam (āboli), bet vajadzētu izvairīties no taukiem (kuru asimilācija patērē daudz ūdeni) un grūti sagremojamiem ēdieniem (gaļa), jo vienlaikus labi sagremot smagu pārtiku un intensīvi fiziski darboties ar airiem nav iespējams.

Vakariņām un brokastīm var izvēlēties jebkādu enerģiju dodošu (un siltu) ēdienu, tomēr jārēķinās, ka ne vienmēr ugunskurs pietiekami labi deg, tāpēc jāizvēlas ātri vārāmie makaroni.

Nakts nometne

Nakts nometnei katram laivotājam nepieciešamas sausās drēbes, guļammaiss ar kapuci (ja tuvumā nav siena šķūnis), paklājiņš (nav obligāts vasarā uz mīkstas zemes), karote, krūze, bļoda.

Savukārt uz grupu jāpaņem LED pieres lukturītis (LED ir spožākās un taupīgākās spuldzes), katliņš ar vāciņu (ātrākai uzvārīšanai un pelnu novēršanai), nazis, pudeļu attaisāmais, cirvītis vai mačete, hermētiski iepakotas šķiltavas. Ātrāk par ugunskuru ēdienu spēj uzvārīt gāzes prīmuss. Prīmusa degļa vītnei jāsakrīt ar gāzes balona vītni, jo pastāv atšķirīgi, nesavietojami modeļi. Nopērkami arī prīmusi ar iebūvētu šķiltavas mehānismu, jo šķiltavas parasti tiek aizmirstas mājās.

Telts palīdz gan pret lietu, gan odiem, pēdējie var būt visbriesmīgākie. Ļoti daudzas teltis neiztur pat mazāko lietutiņu, tāpēc telts jāpērk vismaz 2000mm ūdensstabu izturošas teltis (bieži vien šis rādītājs ir viltots, tādēļ jāapskata šuves un jāpārliecinās praksē pie ūdenskrāna). Otrkārt, lai novērstu ūdens kondensāciju uz telts iekšējām sienām, jāpērk divkārtainā telts un jāuzbūvē pareizi, stingri nostiepjot visas skaldnes.

Lielais spogulis, mazais spogulis, 6 pāri seksīgās štrumbantes, lokšķēres, rezerves lokšķēres, pagarinātājs… ūdenstūrismam (vismaz pa koku brīvām upēm) ir tāda priekšrocība, ka inventāra svars nav tik būtisks kā, piemēram, velotūrismā, kur viss jānes uz savas muguras, tāpēc varat droši ņemt līdzi arī šīs tik ļoti nepieciešamās lietas, ja vien somā un laivā vēl ir brīva vieta.

Ja laivās un ūdensnecaurlaidīgajos maisos nav pietiekami daudz vietas, lai paņemtu visu inventāru, vismaz nakts nometnei nepieciešamās lietas var atstāt automašīnā, ko jau pirms brauciena divi šoferi ar divām automašīnām aizgādā dienas finišā, bet uz dienas startu šoferi atpakaļ atved otra mašīna. Šādas metodes trūkums ir ilgstoša braukāšana pa bezceļiem, kā arī izdzīvošanas elementa zušana, jo sanāk, ka tagad izdzīvo kurš katrs.

Lielu daļu no inventāra var aizņemties no paziņām, sameistarot pats (parastajam virtuves katliņam pietin stiepli) vai nomāt (nomājot laivu, komplektā vienmēr dabūsi arī peldvestes, airus, pumpi un remontkomplektu). Pajautā www.escape.lv ūdenstūrisma speciālistiem!