Par garumzīmēm darbības vārdu galotnēs

Esmu pamanījusi blogos un sociālajos tīklos, ka aizvien cilvēki nezina, kā rakstāmi darbības vārdi īstenības izteiksmes daudzskaitļa otrajā personā (tie, kas it kā saistītos ar vārdu “mēs”, bet pats “mēs” var arī nebūt). Tādi kā – nākam, darām, gribam, .. Neesmu tik piekasīga, lai komentētu svešos blogos par gramatiku, bet man tas tiešām “lec acīs”, tāpēc nevaru arī par to nerunāt vispār.

Neesmu valodniece un arī mans teksts nav brīvs no kļūdām, tomēr domāju, ka mēģināt pastāstīt vienkāršā veidā to, ko zinu, varu arī bez filologa diploma. Turklāt vairums savos blogos mēģina kaut ko paskaidrot vai pamācīt, un bieži raksta “griežam pa līniju“, “skatāmies, kas sanācis“, “darām šādi” u.tml.

1. Tātad, ja nepieciešams aprakstīt kaut kādu darbību, ko mēs darām, tad, lai zinātu, kā rakstāms darbības vārds, tas galvā jāpārveido nenoteiksmē (nenoteiksme atbild uz jautājumnu – ko darīt?)

2. Ja nenoteiksmē šis vārds beidzas ar – īt, -īties, -ināt, -ināties, tad attiecīgajam darbības vārdam jābūt ar garo patskani ā.

[alert-announce]Mīļās dāmas (un kungi), mēs savus bērnus (studentus, kolēģus) mācām, mēs ar viņiem kopā kaut ko darām, un mēs zinām, ka esam visgudrākie! 🙂

Mēs arī rakstām savu vārdu, prasām no citiem atbildību, uzskatām, ka citiem nav taisnība, un vārām tēju vakaros.[/alert-announce]

3. Ja nenoteiksmē minētās izskaņas nav, tad vārda galotnē rakstāms īsais a.

4. Īpašs ir vārds zināt, kas pēc būtības ir citāds, bet arī iekļaujas šajā sistēmā un “mēs zinām” nevis zinam.

p.s. šeit ir runa tikai par īstenības izteiksmes daudzskaitļa otro personu!

Ja gribas ar gramatikas terminiem, tiešajiem, atgriezeniskajiem darbības vārdiem un konjugācijām,  šeit ir papildinformācija (jāparullē zemēk līdz “Īstenības izteiksmes formu pareizrakstība”).