pupuss!

nu jau laikam lielākajai daļai vairs nav jāstāsta, kas ir humuss. Bet vai zināt, kas ir pupuss? Pēc analoģijas jau var noprast..cūku pupu aizdars, varētu teikt. Vispār skaidri atceros, ka vienreiz jau par šo rakstīju, bet tā, kā uzrakstīto nevaru ieraudzīt, jāraksta vēlreiz.

Nepieciešams:

cūku pupas
bazilika lapiņas, var pielikt spinātus, tad pupuss būs zaļāks
ķiploks
olīveļļa
sāls, pipari, citas iemīļotas garšvielas

Man šoreiz recepte bez daudzumiem, jo šī ir tāda lieta, kur jāmēģna un uz izjūtu un garšu jāskatās. Bet nu orientējoši- pupas tā droši, kāds kilograms, ja sver ar visām pākstīm. Bazilika lapiņas no kādiem 3-4 kātiņiem, viena palielāka ķiploka daivīna un eļļa nu gan pēc sajūtas, lai pupuss sanāk tāds mīksts un nav sauss.

Vispirms izņem pupas no pākstīm. Šis ir labs darbiņš, kurā iesaistīt pirmsskolas vecuma bēnus.

Tālāk ir divi varianti – loba pupas ārā no miziņām jau tagad vai novāra un tad loba. Man otrais variants liekas vienkāršāks. Bet jebkurā gadījumā nevajag bīties no šī darba, tas izklausās daudz trakāk, nekā ir. Iet diezgan raiti un nav nekāda lielā noņemšanās.

No bērnības atceros, ka cūku pupas vienmēr stundām vārīja. Nezinu, kāpēc. Katrā ziņā nolobītas pavisam bez apvalka viņas ļoti ātri izvārās, bet, ja vārat ar apvalku, tad arī vien kādas desmit/mazpadsmit minūtes.

Pēc tam saliek kopā ar pārējām sastāvdaļām un sablendē. Es eļļu pievienoju pamazām, mēģinot noķert īsto konsistenci 🙂

Var ēst tāpat ar maizīti, vai, piemēram, ietīt tortillā ar salātiem.